logo Magnesia

Magnijs. Mūsu organisma enerģija.

KĀ MAGNIJS PALĪDZ UN KĀPĒC ORGANISMĀ TĀ NEPIETIEK?

Magnijs. Mūsu organisma enerģija.

Magnijs ir pamata elements enerģijas veidošanai dzīvajos organismos. Bez tā uz Zemes nevarētu pastāvēt dzīvība, kādu mēs to pazīstam.

Ķermenī pastāvīgi vajadzētu atrasties ap 30 gramiem magnija. Jau šāds daudzums spēj, piemēram, efektīvāk aizkavēt nogurumu un stresu.

Magnijs iespaido vairāk nekā 300 fermentu reakciju organismā. Tāpēc tā trūkums viegli var kļūt par veselības problēmu cēloni.

Pamatinformācija par magniju

Magnijs ir visiem dzīvajiem organismiem nepieciešams dabiskas izcelsmes elements. Tieši tā iedarbībā vielmaiņas procesā rodas enerģija, kas rosina augu un dzīvu būtņu dzīvi.

Magnijs ir hlorogila sastāvdaļa, kas ogļskābo gāzi palīdz pārvērst skābeklī. Arī tāpēc magniju dēvē par dzīvības elementu.

  • Magnijs, latīniski magnesium.
  • To 1808. gadā atklāja sers Hamfrijs Deivijs.
  • Tas ir viens no 10 visizplatītākajiem ķīmijas elementiem zemes garozā.
  • Tas ir gan iežos, gan jūras ūdenī.
  • Bagāts magnija avots ir zaļie augi.

Ārstnieciskiem nolūkiem magnijs tika izmantots jau Magnēsijas reģionā Senajā Grieķijā, no kura saņēmis savu latīnisko nosaukumu. Taču tikai 1956. gadā zinātnieks E. B. Flinks pirmo reizi vērsa uzmanību uz tā nepietiekamības sekām cilvēka organismā.

Un kā ar magnija saturu ir jums? Izmēģiniet mūsu testu!

Kāpēc magnijs mums ir tik svarīgs?

Magnijs ir neatņemama sastāvdaļa 350 vielmaiņas reakcijās ķermenī. Tas piesaista fermentus, kas piedalās enerģijas vielmaiņā, olbaltumvielu un DNS sintēzē. Magnijs veicina kalcija un kālija uzsūkšananos.

Ko tas nozīmē ķermenim? Magnijs palīdz funkcionēt muskuļiem un nerviem, uztur stabilu sirds ritmu un spēcīgu imūno sistēmu un sadarbībā ar kalciju arī veselus kaulus un zobus.

To visu spēj tikai 25–30 grami magnija, kas ir mūsu ķermenī. Visvairāk to atradīsim kaulos (70 %) un muskuļos (27 %), mazāk tas ir taukaudos, sarkanajos asinsķermenīšos un asins serumā. Vai zinājāt, ka magnijs ir otra visbiežāk pārstāvētā minerālviela mūsu šūnās? (Pirmajā vietā ir kālijs.)

Kādus veselības traucējumus var izraisīt nepietiekams magnija daudzums?

Cik magnija mums vajadzīgs?

Lai uzturētu optimālu magnija līmeni ķermenī, ar ēdienu un dzērienu mums vajadzētu uzņemt apmēram 375 mg magnija dienā (atsauces vērtība, ko nosaka Regula). Bet dzīves laikā šī vērtība mainās.

Cik magnija dienā vajadzīgs tieši jums?

BērniVīriešiSievietes
līdz 3 gadiem: 80 mg līdz 18 gadiem: 410 mg līdz 18 gadiem: 360 mg
(grūtniecēm 400 mg)
4-8 gadi: 130 mg 18-30 gadi: 400 mg 18-30 gadi: 310 mg
(grūtniecēm 350 mg)
9–13 gadi: 240 mg pēc 30 gadiem: 420 mg pēc 30 gadiem: 320 mg
(grūtniecēm 360 mg)

No rekomendējamās diennakts devas mēs parasti uzsūcam tikai vienu trešdaļu. Tātad svarīga ir arī mūsu organisma spēja uzņemt magniju. Pielāgojiet magnija uzņemšanu savam veselības stāvoklim un dzīvesveidam.

Kam vajadzētu palielināt magnija diennakts devu?

  • Grūtniecēm un zīdītājām.
  • Fiziski aktīviem cilvēkiem (sportistiem, smaga darba darītājiem).
  • Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.
  • Sirds slimniekiem un diabētiķiem.

Diabētiķiem arī neliels magnija uzņemšanas samazinājums var izraisīt ātrāku ar diabētu saistīto komplikāciju attīstību (acu tīklenes un nieru bojājumus). Magnija uzņemšanu vajadzētu uzmanīt arī cilvēkiem, kas bieži un intensīvi svīst, regulāri lieto alkoholu vai dažus medicīniskos līdzekļus (diurētiķus, antibiotikas, kontracepcijas līdzekļus).

Kā mēs varam efektīvi papildināt magnija līmeni organismā?

Kā izpaužas magnija nepietiekamība?

Magnija nepietiekamības izpausmes var būt līdzīgas dažu slimību izpausmēm. Ja veselības problēmas saglabājas arī pēc palielinātas magnija devas uzņemšanas, apmeklējiet ārstu.

Kam jāpievērš uzmanība? Visbiežākās magnija nepietiekamības izpausmes:

  • Slodzes laikā ātri iestājas nogurums.
  • Problēmas ar koncentrēšanos, bezmiegs.
  • Lielāka nosliece uz stresu un depresiju.
  • Biežas galvassāpes un sirdsklauves.
  • Muskuļu krampji, acu plakstiņu drebēšana, raustīšanās.
  • Lūstoši nagi un mati, matu izkrišana.

Magnija nepietiekamība ir tipisks simptoms civilizācijas slimībām – augstam asinsspiedienam, ko ārstē ar diurētiķiem, diabētam vai aknu cirozei (īpaši alkoholiķiem).

Apdraudētā grupa ir arī seniori. Viņu ķermenis sliktāk uzsūc magniju, viņi bieži lieto zāles, kas vēl vairāk pasliktina magnija uzsūkšanos.

Kā mainīt uzturu, lai vairāk uzņemtu magniju?

Kāpēc pārtīkā ir niepietiekams daudzums magnija?

Klimatisko izmaiņu dēļ kultūraugos ir samazinājies magnija daudzums. Tā daudzuma samazināšanās notiek skābo lietu dēļ līdz ar magnija izskalošanos no augsnes vai intensīvās lauksaimniecības rezultātā.

Bez tā, tas nelielais magnija daudzums kuru mēs iegūstam no pārtikas, bieži vien neuzsūcās. Tipisks piemērs ir citkārt tik noderīgās šķiedrvielas, lipīdi un taukskābes, kas saistās ar magniju un samazina ķermeņa spēju to uzsūkt

Kas mums var traucēt magnija uzsūkšanās veicināšanu?

  • Pārtikas produktu patērēšana ar augstu kaļķa, fosfātu, cinka saturu.
  • B1, B2 un B6 vitamīnu nepietiekamība.
  • Liels šķiedrvielu daudzums pārtikā.
  • Liels tauku un cukuru daudzums.

Kāpēc mums vajadzētu papildināt magnija daudzumu? Izlasiet, kā tas nāk par labu ķermenim.

Kā magnijs var mums palīdzēt?

Magnijs visvairāk iespaido enerģijas rašanos organismā. Tas uzlabo skābekļa izmantošanu ķermeņa šūnās un palīdz to uzturēt veselu. Tāpēc magnijs spēj mūs uzturēt labā fiziskā un psihiskā formā.

Stress

Lai šūnas stresā “startētu”, tās izdala magniju un tā vietā absorbē kalciju. Tāpēc stresa situācijās jāpapildina magnija daudzums.

Nogurums un galvassāpes

Magnijs palīdz nepieļaut nogurumu un spēku izsīkumu. Tā kā tas veicina pareizu asinsriti un atbrīvo savilktos muskuļus, tas izteikti atvieglo galvassāpes.

Koncentrēšanās un nervu sistēmas darbība

Magnijs nepieciešams pareizai centrālās nervu sistēmas un smadzeņu funkcionēšanai. Tas mums palīdz situācijās, kad jākoncentrējas (piemēram, strādājot vai mācoties).

Šūnu atjaunošanās

Magnijs nepieciešams šūnu dalīšanās, proti, atjaunošanās procesā.

Sirdsdarbība

Pietiekama magnija uzņemšana samazina augsta asinsspiediena un sirds aritmijas iespējamību.

Diabēts

Diabētiķiem magnijs ir ļoti nepieciešams, jo regulē no cukura iegūto enerģiju un piedalās insulīna vielmaiņā. Tas pozitīvi ietekmē arī diabētisko komplikāciju norisi. Pētījumos atkārtoti pierādīts, ka cilvēkiem, kas slimo ar diabētu, ķermenī ir zemāks magnija līmenis, tāpēc viņiem tas būtu regulāri jāpapildina.

Sports

Magnijs atbild par enerģijas veidošanos, relaksējoši iedarbojas uz muskuļiem un palīdz novērst krampju rašanos. Tāpēc neaizmirstiet par to, nodarbojoties ar sportu!

Citas minerālvielas

Magnija nepietiekamība var būtiski pasliktināt arī citu minerālvielu – kālija, fosfora savienojumu, kalcija, arī nātrija – uzsūkšanos. Tāpēc magnija papildināšana ir divtik svarīga.

Magnijs uztur cietus kaulus un veselus zobus, nagus un matus.